Rakstos

 

 

 

Kādēļ rodas situācijas, kad bērni jūtas

nelaimīgi, nemīlēti, nesaprasti,

nevēlas iet mājs?

 

            Audzinot bērnus vairums vecāki piedzīvo arī smagus brīžus. Dažbrīd arī viņi apmulst tajās grūtībās un sasprindzinājumā, kas ikdienā gulstas pār ikvienu ģimeni. Grūtības bērnu audzināšanā pastiprina tas, ka arī paši vecāki kļūst aizvien vairāk garīgi un emocionāli iztukšoti - pieaug šķirto laulību skaits, ekonomiskā  nabadzība, bezdarbs…. Diemžēl, šo un citu grūtību iespaidā triecienu visvairāk saņem tieši bērns – sabiedrības visneaizsargātākā būtne.

            Un tomēr – kurš ir galvenais atbildīgais par bērniem?  Bērns piedzimstr ģimenē. Tieši mājas atmosfēra nosaka cik bērns ir laimīgs, cik drošs un stabils, cik sirsnīgs vai atturīgs, kā veidojas viņa attiecības ar pieaugušajiem vai citiem bērniem. Bērni skatās kā pieaugušie dzīvo, kā risina konfliktus, kā svin svētkus – tā viņiem veidojas ģimenes un dzīves modelis. Bērni ir saņēmuši mantojumu no abiem vecākiem, tas ir viņos un viņiem ar to jādzīvo. Viss, kas notiek ģimenē, atstāj pēdas bērnu dvēselē. Ģimenes disfunkcijas visu attīstības enerģiju paņem sev un bērni paliek bez šīs enerģijas. Bērni paliek kā vecāku problēmu nospiedums, un visur, kur šis bērns iet, viņš par savu diskomfortu signalizē ar uzvedību, veselības problēmam u.tml.. Bērni dara visu iespējamo, lai izturētu un pārvarētu grūtības, bet bieži viņiem ir neadekvāta izpratne par notiekošo. Gandrīz visos gadījumos bērni meklē vainu sevī, biežāki kļuvuši arī suicīda draudi.

            Anonīmā pētījumā „Es savā ģimenē” piedalījās 212 skolēni. Pētījuma rezultāti rāda, ka:

  • 11% respondentu atzīst, ka mājās viņiem neviens nevelta daudz uzmanības’
  • 97% domā, domā, ka vecāki ar viņiem lepojas,
  • 93% apliecina, ka vecāki cenšas viņus saprast,
  • 4%bieži šķiet, ka vecāki vēlētos citu bērnu viņa vietā,
  • 42%uzskata, ka vecāki no viņiem sagaida pārmēru daudz,
  • 8%  bieži jūtas nevēlami savās mājās,
  • 92% piekrīt apgalvojumam „Es esmu nozīmīgs savai ģimenei”.

            Bērniem jābūt pārliecinātiem, ka mājas ir tā vieta, kur viņi ir mīlēti, gaidīti, saprasti, kut var rast atbalstu, mieru. Audzināt bērnus – tas ir darbs no sirds uz sirdi!

Vēlu veiksmi Jums šajā svētīgajā darbā.

 

Mag. psych. Dace Giela